Dārzi un parki

Dārzi un parki

Kā katra pilsētas teritorija, arī Latgales priekšpilsēta var lepoties ar saviem dārziem un parkiem, kur tās iedzīvotāji var jauki pavadīt laiku. Lielākā daļa no šiem parkiem ir veidojušies teritorijās, kur agrāk bijuši kapi. Bijušās atdusas vietās ir izveidojies Miera dārzs un Klusais dārzs.

Miera dārzs

Izveidots 1908.gadā teritorijā, kur agrāk no 1773.gada līdz 1872.gadam bija trūcīgo kapi. Ideja izveidot dārzu radās jau 1904.gadā, tad arī Georgs Kufalts izveidoja šī dārza projektu. Teritorijas plānojumā izmantoti ainavu dārza kompozīcijas paņēmieni. Dārzu publikas lietošanai nodeva 1908.gadā un to nosauca par Miera dārzu, pieminot bijušo kapsētu. 20.gs. beigās pēc Andreja Zeidaka projekta dārzu sāka pārveidot laikmetīgākām prasībām, izveidojot tur rotaļu un koncerta laukumus. 1927.gadā dārzā novietoja tēlnieka Riharda Maura dekoratīvo vāzi “Memento mori”, kas atgādina teritorijas sākotnējās izmantošanas raksturu. Dārza platība ir 3,6 ha.

Klusais dārzs

Savu nosaukumu ieguvis 1990.gadā, sākotnēji saucies par Kijevas parku. Dārzs ierīkots Visu svēto kapsētas vietā iepretim Miera dārzam 1960.gadā pēc Krišjāņa Barona projekta. Parka platība 4,7 ha.

Vecie ebreju kapi

1960.gadā slēgto ebreju kapu vietu Latgales priekšpilsētā izveidoja par Komunistisko brigāžu parku, bet no 1990. gada šo vietu sauc par Vecajiem ebreju kapiem. Šīs apzaļumotās teritorijas platība ir 2,7 h

Kojusalas dārzs

Viens no vecākajiem Rīgas dārziem. Tā precīzs ierīkošanas laiks nav zināms. Ņemot vērā koku vecumu, speciālisti secina, ka tas varēja būt ierīkots tajā pašā laikā, kad Pirmais Ķeizardārzs (tagadējais Viesturdārzs). Dārza nosaukums radies no kādreizējā šo zemju īpašnieka zviedru ģenerāļa Kojas vārda. Rīgas pilsētai šī teritoriju īpašumā bija no 1636.gada. 19.gs. dārzs bija iemīļota Maskavas priekšpilsētas iedzīvotāju izpriecas un atpūtas vieta, tajā bija pat ierīkots restorāns. Biežo sabiedrības kārtības traucējumu dēļ dārzu slēdza 1868.gadā. Līdz ar to tas netika vairs kopts un bija ļoti nolaists. Tomēr 1888.gadā dārzu iznomāja Rīgas Latviešu palīdzības biedrībai uz divpadsmit gadiem. 1901.gadā pēc dārzā notikušā ugunsgrēka, atjaunošanas projektu izstrādāja G.Kufalts. No 1911.līdz 1914.gadam šeit notikuši pirmie brīvkoncerti. 1927.un 1928.gadā notiek plaši dārza restaurācijas darbi pēc A.Zeidaka izstrādātā projekta. Dārza platība 1,5 ha.

Maskavas dārzs Dārzu sāka ierīkot 1937.gadā pēc A.Zeidaka projekta. Tas tika ierīkots neapbūvētā laukumā bijušās dārzniecības vietā. Tika iestādīti koki un krūmi un izveidots bradājamais baseins. Līdz 1945.gadam dārzu sauca par Latgales dārzu. 1965.gadā Maskavas dārza teritorijā pēc arhitektu V.Mellenberga un E.Ābula projekta uzcēla Sporta manēžu. Dārza platība – 6,2 ha.